salabt
salabt -labstu, -labsti, -labst, pag. -labu; intrans.
Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.). Atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
PiemēriSalabt ar radiniekiem.
- Salabt ar radiniekiem.
- Strīdējušies un izlīguši, atkal sanaidojušies un atkal salabuši, viņi beidzot pieklusa..
- Šie savstarpējie pārmetumi atstāja paģiras arī pēc tam, kad jau skaitījāmies salabuši.
- Ar citiem dažkārt šīs savas paškritiskās attieksmes dēļ viņam nācies saķildoties un atkal salabt.
Avoti: 7-1. sējums