Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzjoņot
uzjoņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Joņojot uzskriet, uzbraukt.
PiemēriPa trīs pakāpieniem reizē viņš uzjoņoja savā stāvā un atslēdza dzīvokli.
  • Pa trīs pakāpieniem reizē viņš uzjoņoja savā stāvā un atslēdza dzīvokli.
  • ..Tita, svārkus uz augšu sarāvusi, lēkšus uzjoņoja pa vaskotajām ozolkoka kāpnēm.
  • Salgalē Tu ar zirgu un ratiem gandrīz uzjoņoji uz kuģīša.
Avoti: 8. sējums