Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzbrauktuve
uzbrauktuve -es, dsk. ģeņ. -vju, s.
Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
PiemēriTilta būvētāji strādāja it naigi, bet uzbrauktuvēs un nobrauktuvēs pērn tikai retumis kāds rakņājās.
  • Tilta būvētāji strādāja it naigi, bet uzbrauktuvēs un nobrauktuvēs pērn tikai retumis kāds rakņājās.
  • Tieši pretī otrpus pagalma pacēlās laukakmeņu kūts ar uzbrauktuvi, lai raženos siena vezumus tieši no tīruma bērie uzvilktu kūtsaugšā..
  • Pagaidām invalīds var iekļūt baznīcā tikai tad, ja ir kāds, kas viņu ienes. Bet šo problēmu var atrisināt, izveidojot pagaidu uzbrauktuves.
Avoti: 8. sējums