Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šņirkstoņa
šņirkstoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → šņirkstēt.
Piemēri..no ielās uzstādītiem spēcīgiem skaļruņiem skanēja magnetofona lentē ierakstīta ripzaģa šņirkstoņa un džinkstoņa.
Avoti: 7-2. sējums