Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
guldzoņa
guldzoņa -as, s.; parasti vsk.
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → guldzēt1.
PiemēriTālu jūrā cauri viļņu šļakstieniem un ūdens dobjajai guldzoņai atskanēja viegli sprakšķi.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → guldzēt2.
PiemēriSmieklu guldzoņa.
Avoti: 3. sējums