nerimstošs
nerimstošs -ais; s. -a, -ā
nerimstoši apst.
1.Nol. divd. → rimt.
2.Tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas. Nerimtīgs (1).
PiemēriNerimstoši aplausi.
- Nerimstoši aplausi.
- Nerimstošas sāpes.
- Viņš meklēja aizmiršanos, paglābšanos spriegā, nerimstošā darbā.
- Nerimstoši tērzēdami, bērni naigi palīdzēja tukšot bļodu.
- ..kuģu saucieni [ostā] - pilsētas dzīves nerimstošā melodija.
Stabili vārdu savienojumiNerimstošās svārstības.
- Nerimstošās svārstības fiz. — Periodiskas svārstības, kuru amplitūda laikā neizmainās.
Avoti: 5. sējums