Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šļākoņa
šļākoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties.
PiemēriGuļ ezers meža malā Zem balta mākoņa Un klausās lakstīgalās Un viļņu šļākoņā.
Avoti: 7-2. sējums