Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šļakata
šļakata -as, s.
Spēcīgi, spēji lidojošs, plūstošs samērā neliels (šķidras vielas) kopums.
PiemēriŪdens šļakata.
  • Ūdens šļakata.
  • Dubļu šļakata.
  • Viļņu šļakata.
  • Bet viņš ar sparu cērtas airos, tā ka laiva nodreb, nolīgojas un šļakatas sitas gaisā.
  • Jūras plašums viegli grumbojās. Nebija brīzes, kas uzsit putu šļakatas..
  • ..Klāvs purpināja, nevērīgi vicinādams ar balto, krāsas pilno sareni tā, ka šļakatas šķīda uz visām pusēm.
  • pārn. Iepriekš izsāpētais bija nogūlies kaut kur pašos sirds dziļumos, ļaujot, lai pāri brāžas uz priekšu traucošo dienu šļakatas.
  • pārn. ..smieklu šļakatas līst.
Avoti: 7-2. sējums