Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šļakāt
šļakāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; reti
1.trans. Šļākt1.
PiemēriŠļakāt ūdeni.
2.intrans. Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.). Šļakatot (2).
PiemēriAlda nošļūc meliorācijas grāvī un šļakā pa ūdeni uz rijas pusi..
Avoti: 7-2. sējums