Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šļakatot
šļakatot -oju, -o, -o, pag. -oju; reti
1.trans. Šļakstīt.
Piemēri..Purva Kapeika pirmo reizi mūžā uzvilcis kājās zābakus!.. Un iet kā karavīrs, sparīgi šļakatodams purvmalas dūksnaino taku.
2.intrans. Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.). Šļakāt (2).
PiemēriPa šodien iemīto sliedi pulks naskā solī šļakatoja atpakaļ, pretī naidniekam.
Avoti: 7-2. sējums