Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šļahtičs
šļahtičs -a, v.; vēst.
Persona, kas pieder pie šļahtas.
PiemēriŠļahtiču sastāvs Latgalē nebija viengabalains. Dažiem šļahtičiem pat nemaz nebija zemes - tie kalpoja pārvaldes orgānos vai magnātu dienestā.
Avoti: 7-2. sējums