šļakstēt
šļakstēt parasti 3. pers., šļakst, pag. šļakstēja; intrans.
Radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriZem kājām šļakst dubļi.
Avoti: 7-2. sējums