šļakstīties
šļakstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Šļakstīt (šķidru vielu) ap sevi, sev virsū, arī vienam uz otru, citam uz citu.
PiemēriPeldētāji sabrien ūdenī, šļakstās un smej.
2.parasti 3. pers. Refl. → šļakstīt. Tikt šļakstītam. Arī šļākties.
PiemēriPār kannas malu šļakstījās piens.
Avoti: 7-2. sējums