šļaksts
šļaksts -a, v.
1.Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
PiemēriViļņi ar klusu šļakstu sašķīda uz kantainajiem betona bluķiem.
- Viļņi ar klusu šļakstu sašķīda uz kantainajiem betona bluķiem.
- ..zem strēlnieku kājām iečalojas ūdens šļaksti..
- Juri.. atmodināja miglas drēgnums, upes nebeidzamie šļaksti visapkārt jahtai..
- pārn. Lielā [cirka] ēka pulsē. Vispirms sīki šļaksti pārlec klusuma aizsprostu, tad nodun milzu vilnis un aplausu jūra nepārtraukti šalc vismaz desmit sekundes.
2.Šļakata.
PiemēriIlga aši pagriežas,.. pāri vidum ūdenī stāvot, un neatskatīdamās uzsit ūdens šļakstu.
- Ilga aši pagriežas,.. pāri vidum ūdenī stāvot, un neatskatīdamās uzsit ūdens šļakstu.
- Gara un stipra tēva josta - Ar daudziem skaistiem rakstiem... Tādai jābūt dēla dzīvei, Tādai - bez asins šļakstiem.
Avoti: 7-2. sējums