šļaucīties
šļaucīties šļauķos, šļaukies, šļaukās, pag. šļaucījos; refl.; sar.
1.Lēni staipīties.
PiemēriJānis atslienas taisnāk, šļaucīdamies sagroza plecus. Mīksta, viegla sēdēšana.
- Jānis atslienas taisnāk, šļaucīdamies sagroza plecus. Mīksta, viegla sēdēšana.
2.Atpūsties, parasti guļus stāvoklī.
Piemēri..viņš domās vēl tīksminājās par vakardienas panākumiem un slinki šļaucījās pa gultu.
- ..viņš domās vēl tīksminājās par vakardienas panākumiem un slinki šļaucījās pa gultu.
- Mārtiņš pats tikai ar piespiešanos iztrausies no sienā iesildītās dobes, viņš vis tā nevarēja šļaucīties līdz brokastlaikam.
Avoti: 7-2. sējums