šļākties
šļākties parasti 3. pers., šļācas, pag. šļācās; refl.
Strauji virzīties (parasti par šķidru vielu, tās kopumu).
PiemēriŪdens šļācas no krāna.
- Ūdens šļācas no krāna.
- Sejā šļācas auksts lietus.
- ..vēsais ūdens no notekām šļācās pret ietvi, apslacīdams gājēju kājas.
- Laivas priekšgals pagriežas ieslīpi pret krastu, un viļņi tagad arvien biežāk šļācas pāri malai.
- Direktors:.. citur nav tādu avotu, kur naftas strūkla šļāktos četrdesmit piecu metru augstumā.
- Traleris veikli slīd pāri viļņu galotnēm, un klājam pāri šļācas putojošas ūdens šaltis.
Avoti: 7-2. sējums