šļākt
šļākt šļācu, šļāc, šļāc, pag. šļācu.
1.trans. Strauji, spēcīgi virzīt (kā, parasti šķidras vielas) strūklu, šalti.
PiemēriSameklējusi kādā laivā smeļamo liekšķeri, viņa dzer, tad.. smeļ saujās ūdeni un šļāc uz pieres.
2.parasti 3. pers.; intrans. Šļākties.
PiemēriPiedrāžas ugunsdzēsēju mašīna, no šļūtenes šļāc dubļains šķīdums..
Avoti: 7-2. sējums