brāzmot
brāzmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu). Brāzties.
PiemēriVējš, brāzmodams pa atvērto logu, plivināja meitenes matus, purināja blūzītes īsās piedurknes.
- Vējš, brāzmodams pa atvērto logu, plivināja meitenes matus, purināja blūzītes īsās piedurknes.
- pārn. Viļā Lāča daiļrades brāzmojošā straume nekad nav veidojusi klusus līčus, nav apsīkusi smiltājā..
- pārn. Neapdzēšamas brāzmo Piektā gada liesmas, kas revolūcijas dziesminieku, tautas tribūnu ieskauj sarkanā gaismā.
2.Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem.
PiemēriBrāzmo aplausi.
- Brāzmo aplausi.
- Un, kad maigums kā ūdenskritums Brāzmo man dvēselē, Žēlot es varu citus, Tikai sevi - nē!
Avoti: 2. sējums