knikšķoņa
knikšķoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → knikšķēt.
PiemēriIespējams, ka Brālīti [zaķi] ieintriģēja metāliskā, mežam visai neparastā un tālu saklausāmā.. knikšķoņa, kas radās, sāntekas iegriežot..
Avoti: 4. sējums