knīpa
knīpa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; niev.
Maza meitene, mazs zēns.
PiemēriApiņa kundzei pieskrēja tāda knīpa īsā rozā kleitiņā...
- Apiņa kundzei pieskrēja tāda knīpa īsā rozā kleitiņā...
- Vai tā varētu būt Jautrīte, kas tur kā baskājaina meitene sēdēja zirga mugurā? Lauku knīpa ar pakulu krāsas «astīti» pakausī..
- Liels vīrs taču nevarēja ticēt tādiem nepieaugušiem knīpām, kāds bija Donats un inženiera dēls Dauķis.
Avoti: 4. sējums