Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
knikšķināt
knikšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
knikšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
PiemēriJuhaness košļāja lūpas un knikšķināja pirkstu kauliņus.
1.1.intrans.
PiemēriBrīžam viegli iesprakstējās šķilas, pavisam klusi, it kā tur knikšķinātu ķirmis vecā mēbelē.
Avoti: 4. sējums