Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
knikšķināt
knikšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
knikšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
PiemēriJuhaness košļāja lūpas un knikšķināja pirkstu kauliņus.
  • Juhaness košļāja lūpas un knikšķināja pirkstu kauliņus.
  • Kāda enerģiska žurnāliste visu laiku knikšķināja fotoaparātu..
  • Pie aprakstītiem papīriem pieblīvēta galda sēž ražena auguma meiča un vienmuļi knikšķina skaitāmos kauliņus.
1.1.intrans.
PiemēriBrīžam viegli iesprakstējās šķilas, pavisam klusi, it kā tur knikšķinātu ķirmis vecā mēbelē.
  • Brīžam viegli iesprakstējās šķilas, pavisam klusi, it kā tur knikšķinātu ķirmis vecā mēbelē.
Avoti: 4. sējums