knikšķēt
knikšķēt parasti 3. pers., knikšķ, pag. knikšķēja
knikšēt parasti 3. pers., knikš, pag. knikšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, paklusa troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriSausie zari lūst knikšķēdami.
Avoti: 4. sējums