Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kontinuitīvs
kontinuitīvs [kontinu-itīvs] -ais; s. -a, -ā
kontinuitīvi apst.
Nepārtraukts, savstarpēji saistīts.
PiemēriVai laiks sastāv no diskrētām daļām, vai arī tas ir kontinuitīvs?
Avoti: 4. sējums