Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bedrains
bedrains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kur ir daudz bedru (1).
PiemēriBedrains lauks.
  • Bedrains lauks.
  • Bedrains pagalms.
  • Bedrainos, paugurus kāpu jūras pusē nolīdzinās un apstādīs.
2.Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu). Izbraukts.
PiemēriBedraina ietve.
  • Bedraina ietve.
  • ..ceļš izbraukts par daudz bedrains, te malkas vezumi sitas bedrē iekšā, te jāvelk atkal ārā.
  • Šaura, nelīdzenu bruģi, bedraina [iela], lietainā laikā pārvēršas īstā dubļu jūrā.
  • ..mašīna sāka gausi vilkties, pa bedraino ceļu.
2.1.Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par grīdu). Izmīts.
PiemēriBedrainas kāpnes.
  • Bedrainas kāpnes.
  • ..klons te stipri bedrains un nelīdzens, gandrīz kā arumi.
2.2.Tāds (priekšmets), kura virsmā ir nelieli iedobumi.
PiemēriZobu izlocījums [zāģim] stipri jāpalielina, ja zāģa plātne ir nelīdzena, salocīta, bedraina.. Zāģa plātnei vienmēr jābūt gludai un spožai.
  • Zobu izlocījums [zāģim] stipri jāpalielina, ja zāģa plātne ir nelīdzena, salocīta, bedraina.. Zāģa plātnei vienmēr jābūt gludai un spožai.
Avoti: 2. sējums