šņākoņa

šņākoņa -as, s.; parasti vsk.

1.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → šņākt₁.

PiemēriIlgi viņš, ar lielu šņākoņu, vilka dvašu pa muti iekšā un pūta pa degunu ārā..

2.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → šņākt₂.

PiemēriVēja šņākoņa.

3.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → šņākt₃.

PiemēriPlēšu šņākoņa.

Avoti: 7-2. sējums