aizbraukt
aizbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu
1.intrans. Braucot attālināties, braukšus doties prom. imperf. Braukt prom.
PiemēriAizbraukt uz ilgu laiku.
1.1.Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizbraukt aiz meža stūra.
2.trans. Braucot nogādāt (transportlīdzekli).
PiemēriAizbraukt mašīnu aiz mājas.
Avoti: 1. sējums