blarkstoņa
blarkstoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → blarkšķēt.
PiemēriMašīnas būdā - darbnīcā pa grīdu, kas izklāta ar skārdu, valstījās tukšs spainis.. Bet abi jaunekļi to nemaz nedzirdēja - jau pārāk pierasts. Drīzāk viņi uztrauktos, ja šīs blarkstoņas nebūtu.
Avoti: 2. sējums