iestiepiens
iestiepiens -a, v.; parasti vsk.; savienojumā ar «viens»; reti
Vienreizēja nepārtraukta (kādas darbības) norise.
PiemēriViņš gribēja pabraukt garām vienā iestiepi ēnā.
- Viņš gribēja pabraukt garām vienā iestiepi ēnā.
- Zirgam bija tik viens iestiepiens, kad vezums bij no dangas laukā.
- Slimo ar vienu iestiepienu.
Avoti: 3. sējums