iestigt
iestigt -stiegu, -stiedz, -stieg, pag. -stigu; intrans.
1.Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriIestigt dūņās līdz ceļiem.
1.1.Par transportlīdzekļiem, ierīcēm, to daļām.
PiemēriVelosipēds iestieg smiltīs.
1.2.pareti Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) — par priekšmetiem.
PiemēriAtrada cirvi, zemē iestigušu.
2.Nonākt (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
Piemēri..ar palaidnīgu dzīvi tā iestidzis parādos, ka parādnieki mākušies virsū..
2.1.Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē.
PiemēriIestigt konservatīvismā.
3.Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam. Iegrimt (3).
Piemēri..Lūce bija satikusies ar draudzenēm un iestigusi ar tām sarunās..
Stabili vārdu savienojumiIestigt darbā (arī darbos).
Avoti: 3. sējums