iestiepties
iestiepties parasti 3. pers., -stiepjas, pag. -stiepās; refl.
1.Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā). Iesniegties.
PiemēriAiza iestiepjas dziļi klintīs.
1.1.Augot ievirzīties (kur iekšā) — par augiem, to daļām.
PiemēriKrūmu saknes iestiepušās dziļi zemē.
1.2.pārn. Iesniegties (kādā laika posmā).
PiemēriProtams, nav tā.., ka jaunajā [laika] posmā nebūtu saskatāmas iepriekšējo posmu iezīmes. Pagātne allaž dažādā veidā iestiepjas tagadnē.
Avoti: 3. sējums