Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aplaist
aplaist -laižu, -laid, -laiž, pag. -laidu; trans.
1.Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem. imperf. Laist apkārt.
PiemēriViesībās aplaist apkārt atspirdzinājumus.
1.1.Ļaut, panākt, lai (kas) apvirzās (ap ko, kam apkārt).
PiemēriBet zirgi.. [kuļot rijā] nemitīgi rikšo man apkārt, tā, ka tikko pagūstu aplaist ap sevi pavadu.
1.2.Apvirzīt (ko) lokveidā.
Piemēri..[govs] izlīda no krūmājiem, aplaida aso mēli šur tur kādam zāļu kušķim..
Stabili vārdu savienojumiAplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt.
1.3.Ar riņķveida kustību izveidot (apli, loku).
Piemēri«Bet tu redzi, mēs esam patlaban darbā pāri galvai,» Mirdza aplaida ar roku plašu loku, parādīdama uz kūlējiem..
1.4.sar. Paziņot (vēsti, ziņu) vairākiem pēc kārtas.
PiemēriAplaist visiem ziņu par sapulci.
2.sar. Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku).
PiemēriLielmanis.. aplaida pa pagalmu lielu riņķi un izbrauca alejā.
Stabili vārdu savienojumiAplaist riksi.
2.1.intrans. Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
PiemēriAplaist apkārt mežam.
3.sar. Izplatīt (kukaiņus, slimību, miegu u. tml.).
Piemēri..[Tauriņš] bija ieteicis [Aivaram] turēties pa gabalu no kalpu un nabadzīgo kaimiņu bērniem, nedraudzēties ar tiem, kā kad tie būtu spitālīgi un varētu viņu aplaist ar ļaunu slimību.
Avoti: 1. sējums