kutināt
kutināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut.
PiemēriVectēvs izvelk no cisu maisa garu rudzu rogu un sāk ar to kutināt Skaidrītes sārto vaidziņu.
- Vectēvs izvelk no cisu maisa garu rudzu rogu un sāk ar to kutināt Skaidrītes sārto vaidziņu.
- Ar avenāju zaru viņš kutina Lilijai vaigus un kaklu. Lilija smej, ar vienu roku atgaiņādamās.
- Dodot mutes Aizbetņu tēvam, viņa bārda drusciņ kutināja man seju..
Stabili vārdu savienojumiKutināt sirdi (arī pakrūti). Smejas kā kutināts.
- Kutināt sirdi (arī pakrūti) idioma — 1. Izraisīt netīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).2. Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- Smejas kā kutināts idioma — Saka, ja (kāds) ļoti smejas.
1.1.Kairināt gļotādu (piemēram, degunā, rīklē).
PiemēriKad zāģē un ēvelē sausus ozola, alkšņa vai bērza kokus, no mašīnām kūp putekļu mākoņi, un visa telpa kā smagas miglas pilna. Šie putekļi kož acīs, kutina degunu..
- Kad zāģē un ēvelē sausus ozola, alkšņa vai bērza kokus, no mašīnām kūp putekļu mākoņi, un visa telpa kā smagas miglas pilna. Šie putekļi kož acīs, kutina degunu..
- ..viņu [ziemeļu vīnogu] stiprā un skābā sula ir kā savircots ēdiens, kas kutina aukslējas..
- Skaņu un smaržu pārbagātība pat vecajam skolas baltiņam, kas plūc zāli pieguļā, kutina ausis un nāsis.
1.2.intrans.
PiemēriTīkama ķimeņu smarša kutina degunā.
- Tīkama ķimeņu smarša kutina degunā.
- Pūdercukurs, kurā apviļājam konfektes, lien kaklā un kutina līdz nelabumam.
1.3.Viegli satraukt, uzbudināt (parasti patīkami).
PiemēriKāds ziedošā ceriņa zars nokārās tam pār galvu un ar savu kairo smaržu kutināja Plaudim visus jutekļus..
- Kāds ziedošā ceriņa zars nokārās tam pār galvu un ar savu kairo smaržu kutināja Plaudim visus jutekļus..
Avoti: 4. sējums