kutelīgs
kutelīgs -ais; s. -a, -ā
kutelīgi apst.
1.Tāds, kam ļoti kut.
PiemēriKutelīgs bērns.
- Kutelīgs bērns.
- Kutelīga meitene.
- «Hari, lūdzu, laid vaļā ... man briesmīgi kut pēdas!» - «Skaties, kāda kutelīga jaunkundzīte!»
2.sar. Tāds, kam nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība (piemēram, par jautājumu, situāciju).
PiemēriLīdz šim Aija bija sargājusies cilāt tik kutelīgu jautājumu, kāds bija kāzu rīkošana. Lai cik nabadzīgi visu ņēma, bez naudas tomēr nevarēja.
- Līdz šim Aija bija sargājusies cilāt tik kutelīgu jautājumu, kāds bija kāzu rīkošana. Lai cik nabadzīgi visu ņēma, bez naudas tomēr nevarēja.
- «Tas viss ir ļoti labi. Bet lieta kutelīga. Finanšu disciplīnas pārkāpums... tu, mazais, to nemaz nesaproti.»
2.1.Divdomīgs2.
PiemēriBet Žanis.. iesaucās: «Nu, kā tev patika šī jaunā anekdote? Kutelīga, vai ne?»
- Bet Žanis.. iesaucās: «Nu, kā tev patika šī jaunā anekdote? Kutelīga, vai ne?»
- ..uz Maigoni jau nebija iespējams skaisties - pat viskutelīgākajās situācijās viņš prata nobalansēt uz nekaunības un galantuma robežas.
Avoti: 4. sējums