kutēt
kutēt parasti 3. pers., kut, pag. kutēja; intrans.
1.Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
PiemēriZēnam kut pēdas.
Stabili vārdu savienojumiSirds (retāk iekšā) kut.
1.1.Būt par cēloni gļotādas kairinājumam (parasti par smaržu).
Piemēri..smaršas tvīks Un skurbi kutēs nāsīs manās.
1.2.pārn. Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
PiemēriAnnai mēles gals kutēt kutēja pasacīt kaut ko spurainu..
Avoti: 4. sējums