Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kūtrums
kūtrums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → kūtrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriGarīgs kūtrums.
2.Vispārināta īpašība → kūtrs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriUzturs nedrīkst veicināt gāzu uzkrāšanos zarnās, taču.. tas nedrīkst arī radīt zarnu darbības kūtrumu.
Avoti: 4. sējums