brāļoties
brāļoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Draudzēties, biedroties (parasti negatīvā nolūkā).
Piemēri«Vilsone tūliņ lietu nostādīja tā, ka es brāļojos ar skolniekiem.» [Saka skolotāja.]
2.Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem.
PiemēriKaujas nenotika. Strēlnieki [pirmajā pasaules karā] brāļojās ar vāciešiem. Satikšanās vietās mūsējie aģitēja vāciešus nekarot.
Avoti: 2. sējums