atbraukt
atbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu.
1.intrans. Braukšus ierasties. imperf. Braukt šurp. Braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAtbraukt pie radiem.
- Atbraukt pie radiem.
- Atbraukt ciemā.
- Pēc kāda laika precinieki atbrauca vēlreiz.
- ..Jēkabs tikko bij atbraucis no Klidziņas un nekādi nevarēja izkļūt no ratiem.
2.trans. Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu).
PiemēriAtbraukt pajūgu pie durvīm.
- Atbraukt pajūgu pie durvīm.
- Atbraukt zirgu.
Avoti: 1. sējums