sašķiebties
sašķiebties -šķiebjos, -šķiebies, -šķiebjas, pag. -šķiebos
1.Refl. → sašķiebt. Tikt sašķiebtam.
PiemēriSašķiebies žogs.
- Sašķiebies žogs.
- Laiva sašķiebjas uz vienu pusi.
- Konstrukcija sašķiebjas no slodzes.
- Tūlīt aiz krūmāja čurnēja sašķiebušies guļbaļķu mājele ar apdrupušu skursteni..
- Uz grāvja malas sašķiebies stāv vezums ar miltu maisiem. Ilkss pārlauzta.
- Slēģus pavisam nevarēja pievērt, jo tie bija sašķiebušies un krampji atlauzti.
- Mārtiņš nesa pavisam sāniski sašķiebies, ar abām rokām bomi augšup svērdams, lai tik traki nespiež plecu.
1.1.Saraukties (par sejas daļu).
PiemēriViņai dusmās raustās galva, pat mute sašķiebjas uz vienu pusi.
- Viņai dusmās raustās galva, pat mute sašķiebjas uz vienu pusi.
- Solvitas smalkais lūpu liekums bērnišķīgi sašķiebās, mutes kaktiņi sāpīgi noslīga uz leju..
Avoti: 7-1. sējums