bērt
bērt beru, ber, ber, pag. bēru; trans.
1.Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā.
PiemēriBērt cukuru.
- Bērt cukuru.
- Bērt graudus.
- Bērt zirņus.
- Beramas vielas.
- Tāds aizlakstietis.. tikai pa divi pūri rudzu bēra maisā.
- Kartupeļus uz lauka bēra lielās kaudzēs..
- Ko ābele baltos ziedus ber Un tos uz celiņa kaisa?
2.Runāt (ātri, nepārtraukti).
PiemēriBērt runu.
- Bērt runu.
- Bērt dzejoli.
- Bertrams vēl jo ātrāk sāka bērt vārdus, šķetinādams sarežģītu domu gājienu..
- Tad viņš.. sāka.. bērt savus jautājumus: «Kas te saimnieks? Kas par sapulci?.. Kas par svētkiem?»
Stabili vārdu savienojumiBērt kā no grāmatas. Bērt kā no maisa.
- Bērt kā no grāmatas idioma — Veikli, ātri runāt.
- Bērt kā no maisa idioma — Runāt juceklīgi, neapdomīgi, lielā steigā.
- Bērt kā pupas (arī zirņus) idioma — Ātri, raiti runāt.
3.Nepārtraukti šaut.
PiemēriTūliņ automātu pavadībā sāka bērt arī divi ložmetēji.
- Tūliņ automātu pavadībā sāka bērt arī divi ložmetēji.
- Mārtiņš: Vai dzirdi - ber no ložmetējiem.
Avoti: 2. sējums