bērt
bērt beru, ber, ber, pag. bēru; trans.
1.Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā.
PiemēriBērt cukuru.
2.Runāt (ātri, nepārtraukti).
PiemēriBērt runu.
Stabili vārdu savienojumiBērt kā no grāmatas. Bērt kā no maisa.
3.Nepārtraukti šaut.
PiemēriTūliņ automātu pavadībā sāka bērt arī divi ložmetēji.
Avoti: 2. sējums