bērns
bērns -a, v.
1.Zēns vai meitene (aptuveni līdz 14 gadu vecumam).
PiemēriMazs bērns.
Stabili vārdu savienojumiĀrlaulības (arī nelikumīgs) bērns. Bandu bērns.
1.1.ģen.: bērna, bērnu, adj. nozīmē Bērnišķīgs. Tāds, kā bērnam.
Piemēri..[milža] bērna dvēsele jau bija nomanījusi cilvēku viltu.
Stabili vārdu savienojumiBērna prātā. Bērnu autiņos (retāk autos).
1.2.pārn. Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
PiemēriTīri bērns: ko redz, to grib.
1.3.sar. Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākam.
Piemēri..Tenis vēl runāja: «..nu gribat, bērni, tad arī sieniet - sieniet manas vecās rociņas ..»
2.Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
PiemēriVienu vecāku bērni.
3.sar. Dzīvnieka mazulis.
Piemēri«Vai, māt, Brūnaļai teliņš!» meitene priecīgi sasit rokas... «Brūnaļa mani vairs nepazīst. Grasās badīt.» - «Viņai bail, ka tu nedari pāri viņas bērnam.»
3.1.pārn. Auga atvase. Mazs, jauns augs.
PiemēriAi, to egļu, to egļu! Tūkstošas, spraišļotas, slaidi torņainas, debesu augstumos krustotas! Platspārnaini sniegotos mēteļus izplētušas, sīkos egļu bērnus sargādamas.
4.poēt. Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
PiemēriDziesma, ai dziesmiņa, skani skaļi Visur, kur Latvijas bērniem mājas!
Stabili vārdu savienojumiDabas bērns. Dabūt bērnu. Gara bērns. Jāņu bērni. Laimes bērns. Nelaimes bērns.
Avoti: 2. sējums