bērnišķs
bērnišķs -ais; s. -a, -ā
bērnišķi apst.
1.Bērnišķīgs1.
PiemēriViņu [zēnu] sejās nebija bērnišķas draiskulības un saulaina prieka, bet gan drīzāk nesalaužama griba un vīrišķa nopietnība.
2.Bērnišķīgs2.
PiemēriAk, bērnišķi ātri mēs cerējām Uz ziedoni Un maldījāmies, un nezinājām, Kur dienvidi.
Avoti: 2. sējums