Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šļakstoņa
šļakstoņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → šļakstēt.
PiemēriAiz pudura skaidri saklausāma ūdens šļakstoņa.
Avoti: 7-2. sējums