šļakstēt
šļakstēt parasti 3. pers., šļakst, pag. šļakstēja; intrans.
Radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriZem kājām šļakst dubļi.
- Zem kājām šļakst dubļi.
- Sāk šļakstēt dūņas.
- Zem kājām atkal šļakst ūdens, jo pielijuši visi lauki..
- ..ūdeņi viļņojas, šļakst, ņirb vēja pūsmās un brāzienos.
- Atkal cauri vēlai naktij klausos - lietus šļakst.
- pārn. Neganta žults šļakst katrā Hedvigas vārdā.
Avoti: 7-2. sējums