aizjozt2
aizjozt -jožu, -joz, -jož, pag. -jozu; intrans.; sar.
1.Ātri, strauji aizskriet. imperf. Jozt prom. Ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u.tml.).
Piemēri..Aļka parāva Jāni aiz rokas: "Iesim uz zirgiem!" Jānis paķēra cepuri, un abi zēni aizjoza kā divi deviņi.
- ..Aļka parāva Jāni aiz rokas: "Iesim uz zirgiem!" Jānis paķēra cepuri, un abi zēni aizjoza kā divi deviņi.
- Arcis [zirgs] satrūkstas, izraujas un aizjož tālu palejā..
- Rudzu zelmenī iekrīt vējš, sapurina stiebrus un, baltus celiņus šķirdams, aizjož uz jauno fermu pusi.
1.1.Ļoti ātri aiziet, aizbraukt.
Piemēri"..es šovakar pat ar riteni aizjozīšu uz apriņķi sūdzēties," uztraucās Mirdza.
- "..es šovakar pat ar riteni aizjozīšu uz apriņķi sūdzēties," uztraucās Mirdza.
Avoti: 1. sējums