dzīties
dzīties dzenos, dzenies, dzenas, pag. dzinos; intrans.; sar.
1.Virzīties (parasti strauji). Traukties.
PiemēriŠoferi it kā nozvērējušies dzinās tik projām un ir nedomāja apturēt.
2.Tiekties (pēc kā).
PiemēriDzīties pēc slavas.
Avoti: 2. sējums