attraukt
attraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu.
1.intrans. Ātri atkļūt, atvirzīties šurp. imperf. Traukt šurp. Ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml.). Atvirzīties.
PiemēriAttrauca mašīnas.
- Attrauca mašīnas.
- Attrauc vējš.
- pārn. ..no padomju saimniecības kā priecīga bezdelīga attrauca vēstule - Dagmāra paziņoja, ka esot izcīnījusi pirmo vietu rajona pašdarbības skatē.
2.trans. Ātri atbildēt, atteikt.
Piemēri«Kur tu klaiņo?» jautātājs bija pats Siljānis... «Darīšanās,» viņa attrauca un apstājās.
- «Kur tu klaiņo?» jautātājs bija pats Siljānis... «Darīšanās,» viņa attrauca un apstājās.
- Jautāju agronomam, kāds ir [graudu] birums. Celdams maisu, viņš attrauca: «Pats redzi - smags! Tā ap divdesmit centneru..»
- «Kurā vietā īsti karogs izkārts?» Atis vēl neticīgi vaicāja.. - «Teicu, pie [baznīcas] gaiļa!» Augusts jau tīri dusmīgi attrauca.
3.trans.; pareti Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAttraukt matus no pieres.
- Attraukt matus no pieres.
- pārn. Viņa noteikti attrauca nost atceres..
4.trans.; reti Atdzīt, attriekt šurp.
PiemēriVīrs cūkas attrauc.
- Vīrs cūkas attrauc.
- ..dažu veceni šurp [uz baznīcu] attrauc svēta dziņa ikkatru svētdienu ...
Avoti: 1. sējums