aizdzīties
aizdzīties -dzenos, -dzenies, -dzenas, pag. -dzinos; refl.
1.Strauji, pārvarot grūtības, attālināties. imperf. Dzīties prom. Strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizdzīties ar laivu no krasta.
- Aizdzīties ar laivu no krasta.
1.1.sar. Strauji aizskriet, aizbraukt u. tml.
PiemēriJātnieki aizdzinās līdz upei.
- Jātnieki aizdzinās līdz upei.
Avoti: 1. sējums