Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
gāzt
gāzt gāžu, gāz, gāž, pag. gāzu.
1.trans. Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka gāžas.
PiemēriGāzt mucu uz sāniem.
  • Gāzt mucu uz sāniem.
  • Gāzt bluķi apkārt.
  • Kā šausmīgs milzis krācot caur mežu vētra drāž un slaidos priežu stāvus gar zemi krakšķot gāž.
  • ..nāk prātā dzēlīgi zobgalīgais nostāsts par akmeni uz ceļa, kas citu pēc cita gāzis grāvī labības vezumus..
  • Mazs cinītis (celmiņš) gāž lielu vezumu.
Stabili vārdu savienojumiAr muti kalnus gāzt.
1.1.Panākt, ka krīt (lejup).
PiemēriGāzt salmus no kūtsaugšas zemē.
  • Gāzt salmus no kūtsaugšas zemē.
1.2.Panākt, ka grūst, brūk u. tml.
PiemēriGāzt mājai vecās sienas ārā.
  • Gāzt mājai vecās sienas ārā.
  • Kumeļš mums gāž sētu laukā.
1.3.Zāģēt, cirst (kokus).
PiemēriGāzām dārza vidū nost slaidos ozolus, vīksnas, gobas.. un zāģējām nogāztos kokus dēļos un būvbaļķos.
  • Gāzām dārza vidū nost slaidos ozolus, vīksnas, gobas.. un zāģējām nogāztos kokus dēļos un būvbaļķos.
  • ..Tavs cirvis kokus gāž..
  • Bieži saaugušie koki bija slaidi un augstu bez zariem, egļu un bērzu baļķus varēja gāzt no vienas vietas.
Stabili vārdu savienojumiGāzt baļķus. Koku gāžamā dakša.
1.4.sar. Pļaut.
PiemēriBet Kārlis Velde, kas arī augām dienām gāž siena vālus, jau aizvadījis 60 mūža ziemas un vasaras.
  • Bet Kārlis Velde, kas arī augām dienām gāž siena vālus, jau aizvadījis 60 mūža ziemas un vasaras.
  • Gribēju gāzt lielo pļavu gar zemi.
2.trans. Strauji mest, arī bērt, kraut.
PiemēriGāzt granti kaudzē.
  • Gāzt granti kaudzē.
  • ..zāli veda neizžāvētu uz mājām un gāza sētā žāvēšanai.
  • Pirmdienas rītā Brīviņos sāka vest mēslus. Galiņš papuvē gāza laukā vezumus..
  • Grāvju arkls, pāri brāzdams, Vērī vagu dzen. Dūņu zemi kaudzēs gāzdams, Brien kā teiksmu milzis sens.
Stabili vārdu savienojumiGāzt (kādam) uz galvas.
2.1.Strauji liet.
Piemēri«Turi augstāk [spaini]!» Brīviņu kungs pavēlēja. Paņēma atkorķēto pudeli un gāza spainī, brūna šalts skrēja aizrīdāmās..
  • «Turi augstāk [spaini]!» Brīviņu kungs pavēlēja. Paņēma atkorķēto pudeli un gāza spainī, brūna šalts skrēja aizrīdāmās..
3.trans. Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
Piemēri..darba tauta gāza ienīsto buržuāzisko diktatūru un nodibināja Padomju Latviju.
  • ..darba tauta gāza ienīsto buržuāzisko diktatūru un nodibināja Padomju Latviju.
  • ..tauta sacēlās un gāza franču kolonizatoru ielikteni..
3.1.sar. Atcelt no amata.
PiemēriUn nu sākās lielīšanās.. Apvainotie galvasnaudas parādnieki, tas bija pagasta spēks, tie cēla un gāza vecākos un ievēlēja tiesas vīrus.
  • Un nu sākās lielīšanās.. Apvainotie galvasnaudas parādnieki, tas bija pagasta spēks, tie cēla un gāza vecākos un ievēlēja tiesas vīrus.
4.parasti 3. pers.; intrans. Spēcīgi līt.
PiemēriPienāca rudens. Bieži plosījās vētras un gāza lietus..
  • Pienāca rudens. Bieži plosījās vētras un gāza lietus..
  • Ilgi tā nevar gāzt. Šāds lietus ātri pārskrien.
Stabili vārdu savienojumi
5.intrans.; sar. Spēcīgi sist.
Piemēri..nav patlaban neviena koka pie rokas, ar ko gāzt viņai [čūskai] pa galvu, un jāaiziet ar riebumu pret indīgo rāpuli, kas paliek dzīvs..
  • ..nav patlaban neviena koka pie rokas, ar ko gāzt viņai [čūskai] pa galvu, un jāaiziet ar riebumu pret indīgo rāpuli, kas paliek dzīvs..
  • Es esmu bezgala pārskaities, bet vēl daudz vairāk nokusis. Un varbūt, ka tas ir labi, citādi es tam Donžuānam kā gāztu pa ausi!
  • ..[vīrs] gāza ar abām dūrēm pa galdu tā, ka pudeles palēcās gaisā.
  • Jānis savu glāzi bij izdzēris.. Gāza dūri galdā un kliedza..
Stabili vārdu savienojumiGāzt dūri galdā.
5.1.Šaut.
PiemēriGāzīs virsū ar ložmetējiem jau pa gabalu.
  • Gāzīs virsū ar ložmetējiem jau pa gabalu.
Stabili vārdu savienojumiGāzt cauri (eksāmenā). Gāzt uguni.
Avoti: 3. sējums