gāzties
gāzties gāžos, gāzies, gāžas, pag. gāzos; refl.
1.Svērties (uz sāniem, apkārt).
PiemēriSiena vezums gāžas.
1.1.Grūt1.
Piemēri..[karš] ārda ciemus bumbu šķembām asām. Brūk nami. Skolas, klubi drupās gāžas..
Stabili vārdu savienojumiGāzties drupās. Gāzties kopā.
2.Strauji krist, arī velties (lejup).
PiemēriVar tālu dzirdēt, kā sniegs no zariem buksēdams gāžas zemē.
2.1.Strauji krist, arī velties ārā (no kurienes).
PiemēriGāzties ārā no ratiem.
2.2.Strauji krist (ar lejup virzienā vērstu kādu ķermeņa daļu, piemēram, muguru).
PiemēriGāzties atmuguriski zemē.
3.parasti 3. pers. Strauji, ar lielu sparu plūst, parasti lejup (piemēram, par straumi).
PiemēriViļņi gāžas pār akmeņiem.
3.1.Stipri līt vai snigt.
PiemēriŠņākdams lietus gāzās zemē..
3.2.Strauji izplatīties, plūst (par spēcīgu uguni, dūmu mutuļiem u. tml.).
PiemēriLiesmas ātri aptvēra visu šķūni un blāķiem gāzās pa atvērtajām durvīm.
3.3.Strauji virzīties, arī tikt virzītam (piemēram, par ko lielu, smagu).
PiemēriVīru žēlodama, viņa nāca un klēpjiem palīdzēja atkopt šķūņa durvis, pa kurām lēnām, bet neatlaidīgi gāzās iekšā siena gūzmas [gūzmas].
4.sar. Strauji doties (kur, kam virsū u. tml.). Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
PiemēriUn Rūdim pakaļ gāzās elsdams un pūzdams liels puisis..
4.1.Doties, virzīties (par daudziem).
PiemēriPadzirdējuši, ka mūsu dakteris labi ārstē, un nu tik gāžas šurp ar savām nedziedināmām vainām..
Stabili vārdu savienojumiGāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost). Gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu.
Avoti: 3. sējums