gāzties
gāzties gāžos, gāzies, gāžas, pag. gāzos; refl.
1.Svērties (uz sāniem, apkārt).
PiemēriSiena vezums gāžas.
- Siena vezums gāžas.
- Svece gāzdamās nodziest.
- Spainis gāžas apkārt.
- Pēkšņi priekšējais ritenis aiz kaut kā aizķērās, un velosipēds gāzās, iesviezdams Mirdzu grāvī.
- ..skanēja cirvja klaudzieni. Zariem brīkšķot, gāzās koks.
- Labība augs, veldrē gāzdamās.
1.1.Grūt1.
Piemēri..[karš] ārda ciemus bumbu šķembām asām. Brūk nami. Skolas, klubi drupās gāžas..
- ..[karš] ārda ciemus bumbu šķembām asām. Brūk nami. Skolas, klubi drupās gāžas..
Stabili vārdu savienojumiGāzties drupās. Gāzties kopā.
- Gāzties drupās — Pārvērsties drupās.
- Gāzties kopā sar. — Nonākt avārijas stāvoklī (piemēram, par māju).
2.Strauji krist, arī velties (lejup).
PiemēriVar tālu dzirdēt, kā sniegs no zariem buksēdams gāžas zemē.
- Var tālu dzirdēt, kā sniegs no zariem buksēdams gāžas zemē.
- Uz galvām nekur negāžas lavīnas..
- Un, lejup triekts, gāzās akmens tad milzīgais..
2.1.Strauji krist, arī velties ārā (no kurienes).
PiemēriGāzties ārā no ratiem.
- Gāzties ārā no ratiem.
- Vārti gāžas ārā no virām.
- Bet vai par klusumu var saukt to, ka logi gāžas ārā no sprādzienu radītiem triecieniem?
2.2.Strauji krist (ar lejup virzienā vērstu kādu ķermeņa daļu, piemēram, muguru).
PiemēriGāzties atmuguriski zemē.
- Gāzties atmuguriski zemē.
- ..viņš uzkāpj uz baseina malas un uz vēdera gāžas Ūdenī.
3.parasti 3. pers. Strauji, ar lielu sparu plūst, parasti lejup (piemēram, par straumi).
PiemēriViļņi gāžas pār akmeņiem.
- Viļņi gāžas pār akmeņiem.
- ..lija lietus. Šalcošas straumes skrēja pa ielām un notekās gāzās.
- Te daudz stāvu krauju, asu smaiļu, mežonīgu aizu. Upes gāžas lejup no kalniem, veidojot krāces un ūdenskritumus..
- Reizumis priekšā pacēlās baismīgi ūdens kalni, gandrīz augstāki par mastu. Ūdens nepārtraukti gāzās uz klāju, sitās logos, valstīja un purināja kuģi.
- ..Ants Ozols patlaban bija nostādījis jaunu alus mucu, rāva vaļā tapu, un alus putodams gāzās traukā.
3.1.Stipri līt vai snigt.
PiemēriŠņākdams lietus gāzās zemē..
- Šņākdams lietus gāzās zemē..
- ..krīt lietus lāses - lielas un retas, un vēl pēc brīža gāžas šņākdams negaiss pār mums.
- ..sniegs veseliem klēpjiem gāzās, pārklāja zemi.
3.2.Strauji izplatīties, plūst (par spēcīgu uguni, dūmu mutuļiem u. tml.).
PiemēriLiesmas ātri aptvēra visu šķūni un blāķiem gāzās pa atvērtajām durvīm.
- Liesmas ātri aptvēra visu šķūni un blāķiem gāzās pa atvērtajām durvīm.
- ..dūmi kļūst gluži melni un gāžas taisni Ulim virsū.
- ..mēs atvērām logus. Svaigs gaiss gāzās iekšā aizgūtnēm.
3.3.Strauji virzīties, arī tikt virzītam (piemēram, par ko lielu, smagu).
PiemēriVīru žēlodama, viņa nāca un klēpjiem palīdzēja atkopt šķūņa durvis, pa kurām lēnām, bet neatlaidīgi gāzās iekšā siena gūzmas [gūzmas].
- Vīru žēlodama, viņa nāca un klēpjiem palīdzēja atkopt šķūņa durvis, pa kurām lēnām, bet neatlaidīgi gāzās iekšā siena gūzmas [gūzmas].
4.sar. Strauji doties (kur, kam virsū u. tml.). Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
PiemēriUn Rūdim pakaļ gāzās elsdams un pūzdams liels puisis..
- Un Rūdim pakaļ gāzās elsdams un pūzdams liels puisis..
- ..puikas jau klāt, sper bumbu pa dubļiem, ka melnas šļakatas vien lec. Valdis gāžas vidū ar visu savu enerģiju..
- ..publika ar joni gāzās pustukšajā zālē..
- Saniknotie vērši gāzās pret lopkautuves žogiem..
4.1.Doties, virzīties (par daudziem).
PiemēriPadzirdējuši, ka mūsu dakteris labi ārstē, un nu tik gāžas šurp ar savām nedziedināmām vainām..
- Padzirdējuši, ka mūsu dakteris labi ārstē, un nu tik gāžas šurp ar savām nedziedināmām vainām..
Stabili vārdu savienojumiGāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost). Gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu.
- Gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost) — sar. Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
- Gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu — sar. Saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Avoti: 3. sējums