gāzt
gāzt gāžu, gāz, gāž, pag. gāzu.
1.trans. Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka gāžas.
PiemēriGāzt mucu uz sāniem.
Stabili vārdu savienojumiAr muti kalnus gāzt.
1.1.Panākt, ka krīt (lejup).
PiemēriGāzt salmus no kūtsaugšas zemē.
1.2.Panākt, ka grūst, brūk u. tml.
PiemēriGāzt mājai vecās sienas ārā.
1.3.Zāģēt, cirst (kokus).
PiemēriGāzām dārza vidū nost slaidos ozolus, vīksnas, gobas.. un zāģējām nogāztos kokus dēļos un būvbaļķos.
Stabili vārdu savienojumiGāzt baļķus. Koku gāžamā dakša.
1.4.sar. Pļaut.
PiemēriBet Kārlis Velde, kas arī augām dienām gāž siena vālus, jau aizvadījis 60 mūža ziemas un vasaras.
2.trans. Strauji mest, arī bērt, kraut.
PiemēriGāzt granti kaudzē.
Stabili vārdu savienojumiGāzt (kādam) uz galvas.
2.1.Strauji liet.
Piemēri«Turi augstāk [spaini]!» Brīviņu kungs pavēlēja. Paņēma atkorķēto pudeli un gāza spainī, brūna šalts skrēja aizrīdāmās..
3.trans. Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
Piemēri..darba tauta gāza ienīsto buržuāzisko diktatūru un nodibināja Padomju Latviju.
3.1.sar. Atcelt no amata.
PiemēriUn nu sākās lielīšanās.. Apvainotie galvasnaudas parādnieki, tas bija pagasta spēks, tie cēla un gāza vecākos un ievēlēja tiesas vīrus.
4.parasti 3. pers.; intrans. Spēcīgi līt.
PiemēriPienāca rudens. Bieži plosījās vētras un gāza lietus..
Stabili vārdu savienojumi
5.intrans.; sar. Spēcīgi sist.
Piemēri..nav patlaban neviena koka pie rokas, ar ko gāzt viņai [čūskai] pa galvu, un jāaiziet ar riebumu pret indīgo rāpuli, kas paliek dzīvs..
Stabili vārdu savienojumiGāzt dūri galdā.
5.1.Šaut.
PiemēriGāzīs virsū ar ložmetējiem jau pa gabalu.
Stabili vārdu savienojumiGāzt cauri (eksāmenā). Gāzt uguni.
Avoti: 3. sējums